Rietumu Banka

Forma reģistrācijasAS
ValstsLatvia
PilsētasRīgā
AdreseVesetas ielā 7, Rīgā, LV-1013
Tālrunis+371-67025555
Mājas lapahttp://www.rietumu.lv/
Pievienošanas datums2010-11-08

Reitings

0 0
0

Intervijas uzņēmumu Rietumu Banka

06 мая 2011 года Intervija prezidenta Rietumu Bankas

Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja un prezidenta Aleksandra Pankova intervija portālam „Rosbalt”

– Кāds ir jūsu viedoklis par SVF jauno koncepciju attiecībā uz to, ka finanšu sektors ir jāapliek ar nodokļiem, lai tas pārņemtu daļu no izdevumiem, kas tā riskanto darījumu dēļ apgrūtina valstu budžetus un līdz ar to iedzīvotājus?

– Manuprāt, SVF nav starptautiskā finanšu tirgus soda organizācija. Fonds ir loģisks šā tirgus turpinājums un veidojums, un tādēļ tas vienmēr ir ieinteresēts, lai problēmas risinājums būtu visoptimālākais.

Problēmas būtība ir tā, ka pašreizējos tirgus apstākļos visātrāk iespējams nopelnīt, ievērojot principu money-makes-money, kas grauj reālās ekonomikas un finanšu sektora saikni. Tādēļ šobrīd mēs esam liecinieki ilga un sarežģīta sistēmas, kas spētu nodrošināt lietpratīgu līdzsvaru šo abu ekonomikas pušu starpā, izstrādes procesa sākumam.

Aplikšana ar nodokļiem šajā gadījumā nevar būt vienīgais un universālais instruments, risinājumam ir jābūt kompleksam. Nav arī tādas institūcijas, kas vienpersoniski spētu to īstenot praksē. Jebkuri ierobežojumi gadījumā, ja tos īstenos tikai viena no pusēm, piemēram, Eiropa, neizbēgami izraisīs Eiropas finanšu institūtu sašķiebšanos un konkurētspējas zaudēšanu. Tādēļ ir jāizstrādā kopīgs centienu vektors gan Eiropā, gan Amerikā, gan Āzijā, un tas ir ilglaicīgs process.

– Kā jūs vērtējat Latvijas pārkreditēšanas variantu finanšu tirgos?

– Pārkreditēšana ir vienīgais iespējamais Latvijas šodienas parādsaistību apkalpošanas variants. Šobrīd mums ir ļoti izdevīgi aizdevuma noteikumi un ir jāsaprot, ka tādi tie vairs nebūs.

Tomēr Latvijai ir pozitīva makroekonomikas rādītāju dinamika. Bezdarbs samazinās, eksporta kāpums šā gada janvārī sasniedza 51% un pasaules reitinga aģentūras palielina mūsu valsts uzticamības līmeni. Tie, manuprāt, ir visnotaļ cienījami ekonomikas atveseļošanās rādītāji. Tādēļ tā procentu likme, saskaņā ar kuru Latvija spēs piesaistīt nepieciešamos resursus, arī atspoguļos nosprausto ekonomikas atveseļošanās tendenci.

– Latvija budžeta deficīta samazināšanai var izmantot daļu no starptautiskā aizdevuma līdzekļiem, kas iepriekš bija paredzēti finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanai. Lūdzu, komentējiet šādu Latvijas vienošanos ar aizdevējiem.

– Šāda līdzekļu pārdalīšana, kas noris vispārējās ekonomikas stabilizēšanas programmas ietvaros, liecina, ka finanšu sektors ir izkļuvis no krīzes krietni ātrāk, nekā citas nozares. Šajā ziņā vienu no ekonomikas stabilizēšanas uzdevumiem var uzskatīt par izpildītu – banku nozare krīzi ir pārvarējusi.

Šobrīd banku nozare ir gatava pati veicināt ekonomikas attīstību un atjaunot ražošanas kreditēšanu.

– Kā apgalvo Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvics, Latvija var ciest finansiālus zaudējumus, ja 2014. gadā nepievienosies eirozonai. Ņemot vērā esošās procentu likmes, zemo kredītreitingu un neskaidro nākotni, valsts par savu valsts parādu var pārmaksāt apmēram 100 miljonus latu, kas ir miljards desmit gadu laikā. Vai piekrītat idejai, ka Latvijai nepieciešams pievienoties eirozonai?

– Mēs esam par Latvijas pievienošanos eirozonai. Tas ir pozitīvs notikums gan no ekonomikas, gan no politikas viedokļa.

Taču pievienošanos eirozonai nevajadzētu uztvert kā kādu panaceju, risinājumu visām esošajām problēmām ekonomikā. Eiro tomēr nav tas glābšanas salmiņš, kas automātiski sakārtos visus procesus un uzturēs tos tādus, kā vajag.

Svarīgi saprast, ka šajā ceļā mums ir jāsakārto un jāstabilizē mūsu ekonomika. Es uzskatu, ka viens no galvenajiem un primārajiem soļiem šajā virzienā ir valsts aparāta optimizēšana.

– Vai domājat, ka Latvijas banku sektorā saasināsies konkurence cīņā par klientiem un kādas priekšrocības tādā gadījumā ir Rietumu Bankai?

– Es nedomāju, ka konkurence saasināsies tieši tagad. Piemēram, kreditēšanas jomā viens no galvenajiem izaicinājumiem allaž ir bijusi tieši labu un perspektīvu aizdevuma ņēmēju meklēšana.

Mēs esam banka uzņēmējdarbībai. Mūsu kredītpolitika pirmskrīzes gados nedaudz atšķīrās no vispārīgajām tendencēm. Mēs nemetāmies ar galvu pa priekšu masu kreditēšanā, bet vienmēr esam ļoti atbildīgi izturējušies pret klientu izvēli un risku novērtēšanu. Šāda pieeja mums ļāva izvairīties no smagām sekām, ko izraisīja tirgus sabrukums. Tieši tādēļ arī krīzes gados mums nebija nepieciešams pārtraukt kreditēšanu. Mēs meklējām un atradām patiešām labus klientus arī šajos šķietami tukšajos gados, bet tagad mēs tikai pastiprinām darbību šajā virzienā.

Šobrīd uzņēmējdarbība kļūst starptautiska, un mēs esam gatavi kreditēt mūsu klientus ne tikai Latvijā. Mēs labi izprotam vietējos apstākļus, tāpat kā tirgus specifiku NVS valstīs, ar kurām ekonomiskie sakari jo dienas kļūst stiprāki, un tā acīmredzot arī ir mūsu galvenā priekšrocība.

– Kādi kreditēšanas virzieni jūsu bankai ir visprioritārākie?

– Pirmkārt, mūs interesē Latvijas un Baltijas ražošanas un pārstrādes uzņēmumi, kuru darbība vērsta uz produkcijas eksportu, kā arī Krievijas uzņēmumi, kas orientējas gan uz eksportu, gan iekšējo tirgu. Mūs interesē enerģētikas, tirdzniecības jomas, Latvijā strauji augošā loģistikas un transporta nozare.

Mēs piedāvājam kredītus arī nebanku finanšu struktūrām, kas nodarbojas ar patēriņa kredītu izsniegšanu, tehnikas, ražošanas aprīkojuma un automašīnu līzingu un kurām uzņēmējdarbības attīstīšanai ir nepieciešami papildu līdzekļi. Šeit mēs ceram uz sadarbību ne tikai ar Baltijas, Krievijas un Baltkrievijas, bet arī ar Eiropas uzņēmumiem.

Kā redzat, mūsu interešu loks ir ļoti plašs, taču mēs nevēlētos aprobežoties arī ar to. Mēs esam pārliecināti, ka nepastāv „labas” un „sliktas” uzņēmējdarbības jomas. Galvenais ir rūpīga izstrāde un efektīva vadība visos projekta etapos. Tādēļ mēs esam gatavi strādāt ar katru projektu, kurā ir perspektīvs produkts, noieta tirgus un profesionāla menedžmenta komanda.

– Ar ko Rietumu Banka ir pievilcīga Krievijas klientiem? Vai tai kā Eiropas Savienības valsts bankai ir kādas priekšrocības?

– Latvijas izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis jau sākotnēji paredzēja Latvijas finanšu sistēmas kā reģiona finanšu centra attīstību. Iestāšanās Eiropas Savienībā ne tikai nemainīja šo principu, bet pat nostiprināja mūsu pozīcijas. Nepieciešamība atbilst Eiropas normatīviem tikai uzlabo mūsu darba kvalitāti un drošības līmeni. Eiropas Savienībā daudz kas tiek darīts, lai aizsargātu banku klientu intereses, tā ir ES ilgtermiņa politika. Minēšu tikai vienu nelielu piemēru – nesen tika paaugstināts valsts garantiju līmenis, kas tagad ir 100 tūkstoši eiro.

Mūsu bankas pozīcija savā ziņā ir unikāla. Lai gan esam Eiropas banka, mums ir pietiekams zināšanu un pieredzes līmenis, lai strādātu NVS valstīs, mēs saprotam darījumu vidi un daudzējādā ziņā runājam un domājam vienā valodā ar mūsu klientu. Tas viss kalpo par uzticības pilnas un ilgstošas sadarbības ķīlu.

– Krīze ir periodiska parādība. Pastāv viedoklis, ka tā notiek ik pēc četrarpus gadiem, bet reizi 20 gados notiek kritums nekustamo īpašumu jomā. Kādas ir šīs krīzes sniegto mācību īpatnības? Kā līdz minimumam samazināt riskus iespējamo nākotnes kataklizmu priekšvakarā?

Krīze ir periodiska un pilnīgi normāla, es pat teiktu – nepieciešama parādība. Tā ļauj ekonomikai atbrīvoties no tiem uzņēmumiem, kuri strādā neefektīvi.

Kad darījumi strauji kāpj augšup, rodas eiforija un šķiet, ka šis kāpums turpināsies bezgalīgi. Taču mēs saprotam, ka tas tā nav. Lieli ieņēmumi parasti norāda uz augstu riska pakāpi. Būtībā tā ir skopuma cīņa ar piesardzību, un nekādas principiāli jaunas receptes te nevar būt. Šī krīze visiem atgādināja nepieciešamību būt piesardzīgiem, to, ka jo diversificētāka ir jūsu uzņēmējdarbība, jo stabilāka tā būs.

Šodienas situāciju ekonomikā es uzskatu par vienu no labvēlīgākajām – zemākais punkts ir aiz muguras, tirgū ir palikuši tieši tie uzņēmumi, kuri prot un vēlas strādāt efektīvi un ekonomika atkal sāk savu attīstību, taču jau no cita, kvalitatīvi jauna punkta.
 



Reitings

ПОЛЬЗОВАТЕЛИ РЕКОМЕНДУЮТ

32 94 10
18 13 27 Sberbank
15 6 0
14 7 8 Alfa Bank
13 44 26
13 30 0
13 7 1 Prisyazhnuk's Group. Investment management
12 12 1 Teaz Tour
12 6 6 VTB 24
12 4 2 Citibank

Vāja saikne

14 3 12
13 1 11 Rosgosstrakh
12 1 17 Fakel insurance company
10 9 52
10 1 8
9 2 11 Raiffeisenbank
8 0 9 Renessans Kredit
6 1 7 Tinkoff Credit Systems
6 2 7
6 0 3 Guta insurance company

Aptauja

Ar pripažinti Liaudies Respublikos Lugansk nepriklausomybę, kaip naujai valstybei dėl pasaulio žemėlapyje?




Яндекс.Метрика